[Zināju un jutu, ka tālu nav brīdis, kad sākšu novērtēt dzeju. Un te nu mēs esam.]
Nāk šonakt atkal zvaigžņu zaglis
Un katru nakti vienu zog.
Kur liek tās zvaigznes zvaigžņu zaglis?
Vai kaut kur slēpj, vai zemē rok,
Vai kaut kur šķūnī slēpj aiz spārēm,
Vai pārkausē un stieni lej?
Ir zvaigzņu debesīs pārpārēm
Vai man ir žēl – nu, zodz un ej.
Bet man ir žēl – re, atkal vienu
Jau zvaigžņu zaglis projām stiepj.
Nav žēl, ja čieptu ko pa dienu,
Bet viņš, re, tieši zvaigzni čiepj.
Mums katram sava nakte melnā,
Bet viens, re, zog un šim nekas,
Tā katru nakti maizi pelnot,
Sev nozog zvaigzni zaglis mans.
Ak, zvaigžņu bezgala, bez skaita,
Pat tas nekas, ka viņas krīt,
Bet tomēr dusmas – ir viens maita,
Ar zvaigznēm grib ko nopelnīt.
Un katru nakti vienu zog.
Kur liek tās zvaigznes zvaigžņu zaglis?
Vai kaut kur slēpj, vai zemē rok,
Vai kaut kur šķūnī slēpj aiz spārēm,
Vai pārkausē un stieni lej?
Ir zvaigzņu debesīs pārpārēm
Vai man ir žēl – nu, zodz un ej.
Bet man ir žēl – re, atkal vienu
Jau zvaigžņu zaglis projām stiepj.
Nav žēl, ja čieptu ko pa dienu,
Bet viņš, re, tieši zvaigzni čiepj.
Mums katram sava nakte melnā,
Bet viens, re, zog un šim nekas,
Tā katru nakti maizi pelnot,
Sev nozog zvaigzni zaglis mans.
Ak, zvaigžņu bezgala, bez skaita,
Pat tas nekas, ka viņas krīt,
Bet tomēr dusmas – ir viens maita,
Ar zvaigznēm grib ko nopelnīt.
piesēst