Piektdien, lai arī tas nebija pats lieliskākais pasākums, es laikam sajutos piederīga rajonam. Ne par visiem 100%, bet tuvāk kā jebkad. Varbūt tas tieši tāpēc, ka sākumā uz to sālsmaizi aizgāju bez O (viņš pievienojās vēlāk), un man tik un tā bija pietiekoši komfortabli, līdz sagaidīju viņu. Tad kāda cita meitene, viena no tām +3 personām, prasīja, vai vienmēr tās rajona balles ir šādas, atbildēju, ka nezinu, vai es esmu rajons, bet apmēram, jā. Viņa teica, ka viņai liekoties, ka es esmu diezgan rajons.
Šodien domāju par to, un, liekās, jā, es esmu diezgan rajons. Gadiņš, :) Es varu atļauties arī nebūt labā un jaukā noskaņojumā, un tāpat viss būs kārtībā.