Pēc sarunas ar A kaut kā paliku mierīgāka un priecīgāka. Es gan iedomājos, ka tas noteikti atkal bija kāds veikls mēģinājums nomierināt, jo manī vēl nav radusies dzīvotspējīga ticība, ka šis viss var beigties arī labi. Jo ir skaidrs, ka upuri būs, atliek tikai noskaidrot, kuri tie būs un cik ļoti.
Taču šoreiz tas nostrādāja, vismaz šim brīdim, ir parādījies mazmazītiņš un neizskaidrojams vieglums; un paldies par to.