Kaut kā sanāca tā, ka ar DK aizgājām dzert alu pēc darba uz KKc, un tur darījās kaut kas interesants, t.i., frēzēja, tīrīja, nagloja, kaut ko skaņoja. Pa vidam pazūd elektrība/ūdens, uz sienas projektors, logi aizklāti, kaut kādas ēdiena plates uz galdiem un apkārt staigā kādi apmēram skaitā desmit cilvēki, kas ir pieskaitāmi pie iestādes personāla, un pauzēs, kad pazūd elektrība, čiepa tās aizpilda, turpinot dziesmu.
Kad pienāca klāt krievu tautības vīrietis portfelīti vienā rokā, bet maksimas maisiņu un rūdītā tērauda katlu otrā rokā, prasot, vai šī ir iela tāda un tāda, bija laiks pārstāt brīnīties par visām šitām random parādībām.
Bet randoms jau turpinājās, un, piemēram, ieejot Bubamara, es momentā sapratu, ka tomēr esmu tur bijusi, nezinu gan kādā dzērumā, t.i., sakarā un ar ko.

Ingus pielīdējs un pierunāja mani uz Stipro skrējienu. Vispār jau atlika man tikai paprasīt, kas vēl ir komandā , lai saprastu, ka ir vērts apsvērt tādu iespēju un pierunāties, jo komanda forša un skrējienu es gribēju vēl pirms tam, tikai atrunāju sevi, jo bakalaurs jāraksta un ar skolu ir psc. Tagad laikam būs vēl lielāks psc. Bet. Komanda vismaz forša! Bet ar skolu jācīnās, nevar jau padoties.