Šodien stacijā uzskrējām virsū E tētim. Ļoti labi bija tas, ka viņš pateica, ka tas ir tētis, citādāk būtu bijusi vēl neērtāka situācija. Haha, viņa tētis mani sauc par Madeiru, kas ir/bija tā nedaudz mulsinoši.
A šodien atrādīju E. Teica, ka foršs. Nezinu vēl, vai mānās vai nē, bet izklausās, ka varētu arī nemānīties.
Šodien vispār viņam brīvdiena bija un viņš izlēma, ka varētu atmaksāt man par to reizi pagājušajā nedēļā, kad viņu gaidīju trīs stundas stacijas laukumā, un ka varētu sagaidīt mani un pavadīt uz vilcienu. Tā pavadīšana gan beidzās tā, ka es nokavēju savu vilcienu, jo spēlējām atjautības spēlītes hesburgerā.