Pateikt cilvēkam, ka viņš ir pārāk labs, būtībā nozīmē pateikt to, ka viņam šitā šokolādes konfekšu šķirne tīri labi iet iekšā, taču pietrūkst pārsteigums - vai viducī būs mandele, kāds auglis vai ievārījuma pildījums?

- Es varu visu :)
- [..] ?
- Kas tās par iekaviņām?
- Tas ir jautājums.
- Ā. Nē, es vienkārši saku, ka es varu visu. Es varu novilkt visas jūtūb dziesmiņas, es varu uzadīt zeķes un izrēķināt integrāli, tikai nelieciet man programmēt fibonači virknes.
- Tu esi pārāk laba. :)
- Pārāk laba? Tā nevar taču būt.
- Nesamaitāta ar pasaulīgām draņķībām. :)

Tad es to vēl nezināju, ka runa ir par konfekšu šķirnēm un likās, ka tās ir galīgas muļķības, ka "pārāk labums" varētu stāties ceļā. Atceros, ka bija kaut kāds laiks sākumā, kad par I man arī gribējās teikt, ka viņš ir pārāk labs, ar to domājot, pārāk pareizs un, jā, kaut kādā ziņā arī pārāk mierīgs, kas mani var garlaikot un ilgstoši nespēj noturēt interesi. Un tieši tāda - pārāk laba -, iespējams, likos K. Un ir skaidrs, ja ir garlaicīgi, tur nekas nevar sanākt. Ja citas konfektes, tad citas.