Šī ir otrā diena pēc kārtas, kad atlieku kaut kā ierakstīšanu šeit. Tā īsti nav, ko teikt, taču ir tā sajūta, ka gribās. It kā plānots nebija neko darīt, taču attopos dienas beigās, kad jau nāk miegs un tas, ko gribēju teikt iepriekš, galīgi liekās jau pupu mizas un pagātne.

Mazāk sāku dzert, vairāk uzrodās problēmas. Kāpēc tā notiek? Hah, ok, tā jau pēc būtības arī gluži nav, taču dažreiz nepārvarami šo izteikumu gribās pieņemt kā saprātīgu un patiesu.