Pagājušo gadu neuzrakstīju nevienu pašu stāstu. Nevienu. Nulli. Labākajā gadījumā uz kādiem iepirkumu čeku stūriem tapa kādu specifiski trāpīgu frāžu piefiksēšana, bet nekas nopietnāks, līdz papīram tā arī netiku. Šogad ir nedaudz citādāk. Un ir uzradies mazliet laiks.
Es uzrakstu stāstu, un man paliek labi. Tas tā kā neļauj izpausties pašdestrukcijas procesiem nekādiem. Tu uzraksti, pārlasi, labajā apakšējā stūrī uzraksti datumu un noliec to malā.