Mēs abi esam divi idioti, taču tas nav nekas jauns. Jauns ir tas, ka šodien bijām saskrieties, un, nē, tas nav neizdevies joks. Katram ir savi iemesli, kāpēc nolēmām to tomēr darīt, un jāatzīst, ka nebija TIK traki. Tas vienkārši bija jocīgi. Nu, pats sākums un beigas tieši. Vidus tāds tīri neko, izrunājām vēl to, kas bija palicis. It kā nekas smieklīgs tāds nebija, un es pat nezinu, kāpēc smējāmies, bet tā kaut kā vieglāk.
Es gan nezinu, kas no tā visa beigās sanāks, taču tagad man šķiet, ka drīzumā es pat varētu beidzot atgūt spēju pienācīgi gulēt. Tas ir labi. Citādāk pēdējās trīs nedēļas ir drausmīgas bijušas.