Ok, man liekās, ka mamma visu zina vai arī viņai ir diezgan spēcīgas aizdomas. Jūt ar savu mammu intuīciju, ka kaut kas nav vairs tā. Tikko bija dažādu jautājumu virknējums, vai rītdien būšot mājās, un kāpēc tad būšot? Un parīt arī nekur? Un kāpēc? Bet labi. Nav jābūt nekādam Hudini, lai, paskoties uz manu ne to spožāko formu ar saberzētiem lokiem zem acīm, saprastu, ka... nu, jā. Jūs sapratāt. Šī jau nav pirmā nogale, kurā sēžu mājās, taču jāatzīst, ka tādas nedēļas nav bijušas pārāk daudz. Tagad būs. Vairāk. Bet ko padarīsi.