Nevis Pāvila Rozīša, bet manējie!!! oij, cik tas bija jauki. Kā atstāstīja Raikins - es jau tā reti rakstu Mārītei. šodien izdomāju uzrakstīt un izrādās - viņa Valmierā. Saka, ka ārā nevar iet, jo jāraksta kursa darbs. Es saku - nu labi, tad izejam uz memoriālu vienu alu izdzert. Viņa saka - nu labi. :) un vairāk kā gadu nesatikto puiku satikt arī bija varen labi. un tagad mēs sarunājām, ja ne ātrāk, tad 20. jūlijā satikties Metallicā, B sektorā. :) un tad vēl garais puika man stāstīja par saviem bakalaura projektiem, kas likās tik nopietni, ka gribējās teikt - jā, mēs pieaugam. bet es nepateicu, lai neizklausītos pēc vecas tantes. un manam foršajam kaimiņtreju puikam arī ir nobriedis dzīves plāns, kuru viņš man izstāstīšot, kad piepildīšoties. un viņš jau ir krusttēvs. ;)
|