Šodien tāda sajūta, ka nesu līdzi visu savu līdzcilvēku smagumus. Dienās, kad esmu nogurusi, man gribas, lai es vienmēr būtu bijusi viena. Bez tām saitēm kuras jākopj, jātīra un jāuztur kārtībā, lai ar tiem citiem sasietos. Dienās, kad esmu nogurusi, man gribas pamosties vieglai un skriet uz otru pasaules galu, ar vieglu sirdi un nevienu pašu sirdēstu par kādu no palikušajiem. Reizēm tās saites pārāk draudīgi ap mani satinas. Reizēm tās saites mani neapzināti žņaudz. Tā mani piesien ne tikai cilvēki, bet arī lietas, vietas un domas.
|