Atkal pārņemušas tās pasaules skumjas, kuras ir visnejēdzīgākās, jo tām ir ļoti grūti atrast iemeslu.
un tā otrā sajūta ir bailes no cilvēkiem. un atkal jau jāsaka, ka nevis no svešajiem, bet no savējiem. Pat miera ostā -mājās- kaut kā bailīgi. ar tādām meža zvērēna iebiedētām acīm uz visiem skatos un gaidu no kuras puses nāks nākamais uzbrukums.
gribas daudz gulēt, lai tas viss pazustu.