"Bet bija arī labs tēvocis, mans nelaiķa tēvocis Alekss. [..]Un viņa galvenā iebilde pret citiem cilvēkiem bija tāda, ka tie ļoti reti pamanīja savus laimes brīžus. Piemēram, kad mēs vasarā sēdējām zem ābeles, dzērām limonādi un laiski pļāpājām par šo un to, gandrīz vai dūkdami kā bites, tēvocis Alekss pēkšņi pārtrauca šīs tīkamās pļāpas un izsaucās: "Ja tas nav jauki, tad kas vispār ir jauki?!"
Tāpēc es tagad daru tāpat, un tā dara arī mani bērni un mazbērni. Un es lūgtin lūdzu jūs - pamaniet, kad esat laimīgi un kādā brīdī iesaucieties vai nomurminiet, vai nodomājiet: "Ja tas nav jauki, tad kas vispār ir jauki?!" "
K. Vonnegūts "Cilvēks bez valsts"