Esmu Valmierā un ceru, ka tā attaisnos savu nosaukumu un sniegs man tik vajadzīgo mieru. Rīt noteikti aiziešu līdz mežam un Gaujai. Tiem vajadzētu līdzēt. Bet divas lietas man Valmiera uzdāvināja jau šovakar - to neizsakāmi patīkamo klusumu un beznosacījumu mīlestību no vecākiem. It sevišķi es apbrīnoju mammu - man liekas, ka es viņai jau vismaz no pirmā kursa laikiem esmu stāstījusi visas savas dižās dzīves filozofijas un attieksmes pret dzīvi, un viņa vienmēr tik pacietīgi klausās, nekad neapstrīdot manu tā brīža nostāju. Tikai bijusi īstajā vietā, kad mani vajag uzklausīt un zinājusi ko teikt, kad vajag, lai kaut ko saka. Un lai cik pazaudējusies es reizēm būtu, mamma pat nesakot, ka viss būs labi, rada tādu neizskaidrojamu miera sajūtu.
|