Kad man būs 40mit, es varbūt savas domas būšu mainījusi, bet pagaidām man šķiet, ka šis posms (tagad, pāris gadi pirms un vēl kādi 3-4 noteikti) ir grūtākie. Tu no savas iluzorās sapņu pasaules aizvien vairāk tiec dzīts ārā un tās vietā tev piedāvā tikai skumju samierināšanās iespēju ar to kas ir. Un tu vēl esi par jaunu, lai tā pavisam atmestu to sapņošanu, tāpēc mētājies pa tām divām galējībām un nekādā jēgā ar sevi netiec. Mēģini būt foršs, interesants un visiem patikt, vai tieši otrādi - izliecies, ka tev ir pilnīgi vienalga, ko par tevi domā. Tikai pavisam viens jau īsti negrib būt neviens.
|