Mani no šitā slaistiskā dāņu dzīvesvieda ir jāizdabū laukā. Man ir sajūta, ka man pieder visas pasaules laiks. Pat šodien, kura ir pēdējā diena pirms esejas nosūtīšanas uz Dāniju, es pavadīju stundu Valmieras domē vienkārši klačojot, tad paēdu, atnācu mājās un nogulēju vienas kārtīgas trīs stundas. Nu jau esmu palēnā garā pieķērusies arī esejai. Es jau gan zinu, ka visu paspēšu izdarīt, bet šitā vilkšana garumā ir anormāli destruktīva.