es jūtos kā slazdā. Tā sajūta ir tāda, ka neko nevaru darīt kā gribu un vispār nevaru darīt neko ko gribu. Ir jādara tikai tas, ko no manis sagaida. šobrīd tā sajūta ir tāda, ka viss ir ļoti, ļoti slikti. Visi kaut ko no manis gaida, visiem ir kaut kādi priekšstati par mani, kuriem es nedrīkstu neatbilst. Bet man visvairāk gribētos lai es varētu kaut vienam vienīgam cilvēkam pastāstīt pilnīgi patiesi kā es jūtos. Līdz mielēm patiesi. un tur būtu tik daudz nejauka un nesaprotama. Bet es nevaru. nu nevienam, nevienam. jo es tā nekad neesmu darījusi - un man ir bail, ka to vispār nevar saprast un pieņemt. ar tādām domām varu sadzīvot tikai es pati, jo vārdos izteiktas tās neizteiktu to sajūtu, un sanāktu, ka es esmu ļauna, ļauna. bet nē. es esmu tikai pazudusi. kaut kur tur sevī iekšā. un man pašai bail no tām sajūtām. es pati viņas nesaprotu. un nemaz nemāku izteikt.