Zin ko? Es tikko sev uztaisīju 15 minūšu dance party un beidzot, beidzot, beidzot pēc ilgāka laika sajūtu to absolūti atbrīvojošo prieku. Brīvu prieku, kas nav sasniegumu prieks vai kaut kāds nosacījuma prieks. Dīvaini ir tas, ka apmēram kaut ko tādu es pirms pāris dienām, kad bija pavisam slikti, nomākti un bezspēcīgi, redzēju sapnī. Es vairs neatceros kontekstu, bet kāds man pateica - just let yourself loose. Dance it out, sister. Un tā dejojot es sapratu, ka nu jau pagājušajā gadā viena no lietām, kas pilnīgi nejauši atgriezās manā dzīvē, bija tāda mazliet traka un vairāk kā mazliet forša izdejošanās. Divi highlighti - zaļumballe Sansusī un vēlēšanu nakts Vestā ar maniem burvīgajiem cīņu biedriem. Kas man kā vientuļajam dzīvniekam kārtējo reizi atgādināja, ka ir tāda sfēra pozitīvu emociju, ko vienītī vai pat divītī īsti nevar iegūt.
|