Aizgāju atkal.
Tagad lidoju un smaidu.

Tas laikam no skābekļa pārbagātības un krijas (vingrojumu kopas), kas novērš dusmas, nomāktību un nelāgas domas.

Un izrādās, ka viscaur trīcošais ķermenis arī esot nevis no muskuļu pārslodzes, bet gan no skābekļa un enerģijas pieplūduma. Ķermenis trako ;)