Jau ilgāku laiku meklēju iespēju kaut kā sevi kustināt, jo sēdošais darbs stīvināt stīvināja. Banāli vai nebanāli, bet izvēlējos jogu, jo:
1) histēriska kratīšanas popdziesmu ritmā vai uz "ātrāk, augstāk, spēcīgāk" filozofijas balstīta trenažieru zāle nevilināja
2) gribējās kaut ko, kas ne vien vingrina fiziski, bet arī mierina domas un sakārto galvu

Pirmie iespaidi gan paredzami, gan pārsteidzoši:

Labās lietas:
Jau pēc pirmās reizes jutu, ka no telpas izeju mierīga, domu temps lēns un patīkams, prāts skaidrs un visu dienu darboties spējīgs.
Varēju izdarīt gandrīz visu un gandrīz tādā intensitātē kā tika prasīts.

Ne tik labās lietas:
Muguras muskuļi sāka sāpēt jau vakar, šodien sāp arī vēdera, kāju un roku muskuļi. īsāk sakot - nesāp mati :)

Amizanta piezīme:
Gandrīz burtiskā nozīmē telpā biju melnā avs - 4 no 5iem cilvēkiem bija tērpti baltā. Par dresscode mani neviens nebija brīdinājis, līdz ar to negribot ar savu tumšo ietērpu izcēlos.

Gaidu, kad atlaidīs muskuļi, lai pieteiktos uz nākamo nodarbību.