Lielum lielais paldies maniem brīvdienu biedriem par to, ka bijām veselīgās devās gan kopā, gan katrs atsevišķi. Jūs atgriezāt manī kaut mazu cerību par to, ka ir pasaulē cilvēki, kas saprot klusuma un vienatnes burvību.
Lasot grāmatu, iegrimu patiesā baudā ne tik daudz par grāmatas saturu, cik par apziņu, ka varu atļauties lasīt un nekur nav jāskrien ne pēc pusstundas, ne stundas.
No otras puses, sajūta nedaudz biedējoša, jo pirms šīm brīvdienām nespēju atcerēties reizi, kad tā būtu varējusi atļauties.
Bet ko nu par to - vēl joprojām peldu savā klusuma bumbā un izbaudu katru mirkli, jo tas, ka pilsēta to ātrāk vai vēlāk tāpat uzšķērdīs, ir skaidrs jau tagad.