Laikam nav sanācis aizejošo gadu sevī līdz galam kopsavilkt, jo jau otro vakaru pēc kārtas uzmācās pārpasaulīgas skumjas un izteikta vēlme nevienu ne satikt, ne ar kādu runāt. Kad vakar mēģināju ignorēt šīs sajūtas un tomēr doties uz ieplānoto pasākumu, tas beidzās ar nelabumu trolejbusā vispirms, pēc tam kāju un muguras sāpēm un visbeidzot ar nelielu panikas lēkmīti. Varbūt tomēr jāņem vērā gara un ķermeņa signāli un šovakar vienkārši jāizslēdz telefons, jāpaņem vīns, jāielien dīvānā zem deķa ar grāmatu un ik pa laikam jāskrien kas citēt otrā istabā lasošajam.