Nepieradinātu domu virknēšanās ir mans glābiņš no sinhronizētiem ikdienas ritmiem. Tāpēc es nerakstīju, kad dienas ritmi bija maināmi kā džezā improvizācijas. Rakstīšana ir manas sinkopes citādi ļoti kārtīgā, četru ceturdaļu ritma skaņdarbā. Arī nezāles jau parasti aug tur, kur tās neviens negaida.

UPD: Jocīga mode apkārtējiem - grib manu dzīvi ierakstīt tikai vienos ritmos, tīros ritmos. Nu ja - no malas jau vienmēr labāk redzams. Un visvairāk cilvēkiem, kas par sinkopēm vienkārši nekad nav dzirdējuši.