Mans vectēvs Gunārs, 1952. gadā, nākot no kāda koncerta iegriezās kādā lokālā un pēc šīs vizītes ir tapis

Kad kopā ar draugiem
Mums putoja kauss
Garšoja miestiņš
Līdz kauss bija sauss

Ejot uz mājām
Mums ielas sāk diet
Nami tu brīnums
Kā dzērumā šķiet

Kas gan tām spuldzēm
Kas stabos tur spīd
Tās jau ar draiskules
Zemāk vien slīd

Kad tik tās virsū
Mums nemestos vien
Jo kāds gan tur brīnums
Tās pilnas nudien

Mēnestiņš šķelmis
Cik dīvains tam skats
Redzama viņam
Tik viena vien acs

Otra tam dzērumā
Pampusi ciet
Tad kaunies tu pilnais
Pie zvaigznītēm iet

Visur kur veries
Tik apreibis skats
Žēl ka ar piedzēries
Neēsmu pats

Tad atpakaļ draugi
Mums jādzer vēl viens
Jo riebīgs mums skaidriem
Šo dzērāju smīns.

10.08.52