Sākām dienu ar patīkamu pabūšanu atsevišķi - M aizdevās uz militāro muzeju sagāzt uz sevi ellīgus priekšstatus, kamēr es paliku mājās vienkārši pabūt ar sevi. Svētīgi. Ap 12iem satikāmies tanī pilsētas galā, kur labais veģetārrestorāns un pieēdām pilnus vēderus. Šodien bij' arī suši, tā kā atkal - laime pilnīga. Pēc pusdienām, pūšot un stenot, lēnā garā devāmies uz internetā atrastu grāmatbodi, kur grāmatas arī angliski. Nopirku kkādu vieglo literatūru, par ko M uz mani sadusmojās un teica, ka mums atkal vajag pabūt atsevišķi :). Sacīts-darīts. Paklaiņoju pa ieliņām puslīdz apzinoties kurp dodos. Lisabonai ir ļoti izteikta īpatnība, ko pamanīju šodien - tu ej pa ļoti senu pilsētas daļu, vecajām, līkumotajām ieliņām un pēkšņi iznāc uz kaut kādas trakas lielas ielas ar Armani un Prada veikaliem. Bet, pārsteidzošā kārtā, te tas ļoti nedisonē ar kopējo atmosfēru. Par to vēl jāpadomā kāpēc tā. Aizgājām atpakaļ uz mūsu pajumtnieka dzīvokli, sakrāmējām somas, atst
ājām viņam zīmīti un ar šaubu pilnu galvu devāmies prom. Šaubu pilnas galvas mums bija tāpēc, ka drusku baidīja mūsu nākamais pajumtnieks - pēc profila CS šķita, ka būs traks filozofētājs, nu tāds, kuram pašam liekas, ka viņš ir šausmīgi gudrs un visi citi pliekani. Tā nebija. Atviegloti uzelpojām jau pirmās pusstundas laikā. Pajumtnieks kopā ar savu draudzeni aizveda mūs uz ļoti interesantu pludmani, kur rāpelējām pa klintsakmeņiem lai nonāktu līdz kaut kam, ko viņi sauc par pludmali. Šodien gan bija pamatīgs paisums, tāpēc peldēt tur īsti nebija iespējams, ja vien tev nav melnā josta peldēšanā :). Tad ilgi, ilgi braucām mājās ēdod kokosa un marakujas saldējumu. Ievēroju, ka sastrēgumos viņi ir krietni mierīgāki kā latvieši. Droši vien klimats pie vainas.
Tagad sēžam mājās, tikko paēdām un tagad plānojam paskatīties kopā kādu filmu. Interesanti, šķiet šie ir vieni no retajiem pajumtniekiem ar kuriem jūtos ļoti atbrīvoti. Meitene glezno, puisis fotogrāfē, ceļo un filozofē.
Lai nekļūtu nepieklājīga pret pajumtniekiem, likšos, ka nu mierā.
Lai jums arī viss tā labrāmi!