Par Varšavu īsti daudz nav ko teikt, jo staigājām gana daudz, bet vienā brīdī palika drusku garlaicīgi, jo lielpilsēta ir un paliek lielpilsēta. pie tam vēl vasaras vidū te ir līdzīga situācija kā Rīgā - tūristu vairāk kā vietējo.
Mums bija ļoti jauki pajumtes devēji - skaitījās, ka mūs uzņēma meitene vārdā Anna, bet viņa bija diezgan aizņemta, tāpēc mēs vairāk komunicējām ar viņas dzīvokļa biedru Mateušu. Viņš bija ļoti interesants - gejs, kurš mācās senebreju valodu un sešus gadus ir veģetārietis. ļoti patīkams un izpalīdzīgs. Diemžēl aizmirsām viņu nobildēt. Kaut ko vairāk lasiet pie komentāriem bildēs, citādi - nebijām ļoti pārsteigti.