Mēs visi esam koki. Vientuļi koki. Mums ir biezas, raupjas ādas. Mums visiem ir saknes, no kurām izaugam. Mums visiem ir kādi nebūt stumbri. Mums visiem ir galvas jeb galotnes. Tik koku šķirnēs mēs nodalamies.

Es laikam esmu bērzs. Man gribētos būt cēlai kā eglei, bet tam man pietrūkst iznesības. Un man patīk sevi iztecināt citiem krietni lielākās devās nekā egle dalās ar saviem sveķiem. Arī man kā bērzam ir ļoti tuvu stāvošs melnais un baltais. Būtībā es tikai tā esmu dzīvojusi. Man līdz eglei vēl augt un augt, bet iespējams tā arī nekad neizaugt. Manī ir maz no egles pamatīguma un elegantās smagnējības, bet daudz no bērza gaisīguma un šalkšanas. Stumbrs man ir, bet pie pamatīga vēja, reizēm kustas arī tas. Galotne vispār tādās reizēs jūk prātā.