Pētījumu centra SKDS statistika par morāli pieņemamām un nepieņemamām lietām:

Morāli nepieņemamas:
* azartspēļu spēlēšana (62%)
* homoseksuālisms (61%)
* pārmērīga alkohola lietošana (61%)
* laulības pārkāpšana (57%)
--------------------
* naudas došana ceļu policistam (34%)
* nodokļu nemaksāšana (27%)
* melošana, lai pasargātu citu cilvēku jūtas "baltie meli" (18%)
* dzimumattiecības starp oficiāli neprecētiem cilvēkiem (13%)

(statistika pārpublicēta no RL maija numura)

Manuprāt, te parādās interesanta tendence - viss zemais procentu gals sastāv no lietām, ko, visticamāk, lielākā daļa aptaujāto ir darījuši un patiesībā pat varbūt saprot, ka īsti labi tas nav, bet vadās pēc domas "bet tā jau dara visi!".

Savukārt procentu augstajā galā ir lietas, kuras "noteikti dara citi, bet ne es". Visspilgtāk tas parādās ar lielo procentu pie ailītes "homoseksuālisms". Visticamāk, ka liela daļa aptaujāto ne vienu reizi vien ir pārmērīgi lietojuši alkoholu, spēlējuši azartspēles vai pārkāpuši laulību. Ok, no pēdējā "grēka" var izvairīties neprecoties, jo lūk, seksot ar neprecētu jau ir ok. Bet pa lielam neviens no viņiem neatzīs, ka dara to pārlieku, tātad - "es jau nē, tie citi!"

Morāles jēdzieni taču būtu jātver līdzīgi kā baušļi, t.i., pieņemt tos kā ideālus, neņemot vērā konkrēto pīļu dīķi un tiekties dzīvot tos ievērojot, atskaitoties vispirms sev un tikai pēc tam konkrētajai sabiedrībai.

Šķiet pie mums te darbojas drusku cits modelis - morāles jēdzieni tiek sadalīti pēc popularitātes - pieslīpēti tā, lai tie būtu izdevīgāki, vieglāk piepildāmi, vieglāk aizmirstami vai pārdefinējami, ja nepiepildāmi. Tādi kolektīvā bezapziņā pieņemti, nevis paša prātā pārskatīti un tad vai nu pieņemti vai atmesti.