Kad pirms nepilniem divpadsmit gadiem sāku pazīties ar M, rakstīju viņam, ka aiz loga putni. Viņš - ka aiz loga tramvajs. 

Tagad M ir uz tās pašas ielas, kur pirms divpadsmit gadiem, bet tramvajam pievienojušies putni. Un es.

Bet ne par to gribēju rakstīt.

Par (jēg)pilnu laiku gribēju rakstīt. Bez vajadzības pēc jēgas, bet pilnuma gan.

Ikdiena saskalda laiku daudzos mazos tukšumos un aizmirstamos mirkļos, tāpēc gribējās piefiksēt, kas tad dod to pilnuma sajūtu.

1. Tukšums jeb darbības neesamība

2. Tā kustība, kas vērsta sev svarīgo ieceru virzienā

3. Daba

Būtībā - viss, kas ļauj apzināties savu mazumu, savu būšanu daļai no kaut kā cita.

Ikdienā šī ļoti pietrūkst. Gribas kaut kur atrast laika diegus, ar kuru visus tos mazos tukšumus sadiegot kopā pilnuma deķī.