Pamosties un sajust visas sevī ik dienas mītošās emocijas. Visas vienlaikus. Precīzāk būtu - nevis sajust, bet ieraudzīt sev visapkārt. Tā, it kā tām pa nakti būtu palicis par šauru manī un tās būtu izvēlējušās gulēt man visapkārt. Un tad pa vienam tās mostas. Šorīt pirmā pamodās trauksme, bet turpat blakus viņai bija arī prieks, mīlestība, ilgas, vilšanās, dusmas, nožēla, zinātkāre, skumjas, ieinteresētība pasaulē, apātija, paļāvība un draudzība. Dažas pamodās pašas, dažas es saudzīgi paņēmu un ieliku atpakaļ sevī. Un es neņemos spriest, kas tas bija, bet tas bija skaisti.