protams. Es jau arī runāju par to iekšējo sajūtu, nevis uz āru vērsto pieklājības un labas audzināšanas radīto. Smaidīt visiem, aiz muguras saucot par mērgļiem un dzīvniekiem jau lielas jēgas nav. Būtībā pat vairāk sev ar šo disharmoniju nodaru pāri kā viņiem.
Es tik domāju, vai šādu iekšēju sajūtu ir iespējams iegūt, saglabājot absolūti godīgu attieksmi pret pasauli, t.i., neslēpjoties aiz kādas ticības/ideoloģijas/psiholoģijas novirziena ērtās muguras.