No šodienas iešu gulēt 10tos vakarā. Vecums nenāk viens un ūbermiegainība rītos vēl būtu sīkums, bet tai līdzi nākošais absolūtais gribasspēka un motivācijas vai pašapmāna trūkums gan ir galinošs. Neba jau nu ka es katru dienu kalnus gāzt gribētu, bet kaut vai kontrolēt savas emocijas un darbības vai vismaz pašai sev radīt ilūziju, ka to daru, jau būtu ļoti jauki.