Forši atmosties no sava pašpārliecības miega, kurā pats esi sevi ieaijājis, kad kāds, pilnīgi negaidīti, atrod tavu Ahileja papēdi, un iecērtas tajā līdz kaulam. Amizanti vērot, kā tanī pat mirklī kā balons piepūšas aizvainojums. Uzreiz gan var just, ka tas ir tāds ego izraisīts, nevis pamatots aizvainojums (ja tāds vispār ir iespējams). Pēc tā nāk dusmas, kas negribīgi, bet jāatzīst, ir dusmas pašam uz sevi, jo zini taču, ka varēji sagatavot papēžus uzbrukumam. Nu ko tur daudz - taisnība ir tam, kas pamana vājo vietu un uz to norāda. Audzēsim ādu un mainīsim papēžus.