Nepietiek jau ar to, ka vakar prāts beidzot panāca ķermeni, kas var būt gan ļoti atbrīvojoša un svētmirklīga sajūta, gan nedaudz biedējoša un sireāla, kad pēkšņi ar visu savu būtību apzinies, kas šobrīd esi, ko dari/grasies darīt, utt. Vakar bija otrais gadījums.
Tam plusā nakts laikā pamodos divreiz no tā, ka kāds uz ielas kliedza tā, it kā nupat pēdējā stunda klāt būtu. Varbūt arī kāda prāts bij' ķermeni panācis?

Tagad ar visu šo informāciju savā mazajā galvā tēlošu priecīgu un iešu uz darbu.