ai, viss tā skrien... ja izdodas pa vidu apstāties un uz to paskatīties no malas, tad jau pat forši - sajūta kā karuselī. Viļos cilvēkos un atkal iemīlos tajos. Samierinos un r-evolucionēju.

Vairāk uzdrīkstos, kā rezultātā vairāk iegūstu, bet šo to būtisku arī zaudēju. Vēl joprojām pieaugu. Un atkal - kamēr esmu visā notikumu virpulī iekšā, šķiet, ka manā kontrolē nav itin nekas no tā visa. un atkal - ja tomēr izdodas apstāties un uzmest pašai sev skatu - nu nav tik traki!

Redz, 10 km ar baskājām gar jūru tomēr spēj parādīt, ka būtībā jau viss ir sasodīti labi.