Pilnīgi nejauši grāmatnīcā uzskrēju Annelijas Rufusas grāmatai "Ballīte vienatnē":
"Kāds tev saka: "Iesim pusdienās!" Tu sakod zobus. Tava muskulatūra sāk vibrēt, sajūtot dziņu bēgt. Tas, pēc kā citi tiecas, ko uzskata par pašsaprotamu - kontakts un brālība, un dalīšanās, kas dod tiem spēku,- tevi iztukšo. [..] Tam nav sakara ar naidu. Es neienīdu cilvēkus gaisa šova pūlī. Es neienīdu vīru, kurš pārliecās pār margām, tetovējumu uz viņa muguras, kurā bija attēlots sātas ar bērna seju virs uzraksta "Born Horny". Es neienīstu savus radiniekus vai tos cilvēkus, kuru vārdi pilda manu adrešu grāmatiņu. Bet es nevēlos doties pusdienās kopā ar kādu no viņiem. Tas nav nekas personisks. Es neesmu dusmīga. Un man arī nav bail. Es neesmu kautrīga. Man nav briesmīgi sliktas manieres."
Izskatās, būs izklaide šodienai. :)
* citāts iz grāmatas ievada.
|