Ir sākusies pēdējā nedēļa posmā, ko nosaucu par "četru mēnešu ilgušo vecmeitu ballīti". Kaut kā dabiski līdz ar to ir nācis tāds mājās sēdētāja miers, par ko man prieks, jo visa tā vecmeitošana prasīja daudz enerģijas un līdzekļu. Bet arī viss tas bija forši un paldies visiem, kas parūpējās, lai es neslīgtu vientulības skumjās. Tagad man būs ļoti interesanti redzēt, kā mainīsies spēles noteikumi brīdī, kad es atkal būšu ne tikai es, bet arī mēs.