"Sektanti pārspēj cits citu troksnī un skaļumā, ar saviem brēcieniem nelaiž bailes sev klāt, un šāda klaigājoša izpriecu parka varza uzskata, ka viņi iekaro debesis un iet to pašu ceļu, ko ticības bruņinieks, kurš Visuma vientulībā nekad nedzird nevienu cilvēka balsi, bet iet viens pats ar savu šausmīgo atbildību." Bailes un Trīsas. S.Kirkegors

Šeit arī mana atbilde uz to, kāpēc nekad neesmu spējusi just nepieciešamību pēc kolektīva garīguma. Man šķiet, ka barā mēs nekad nespēsim būt līdz galam patiesi. Manā sapratnes sistēmā garīgums ir tikai un vienīgi vienatnē piekopjama lieta.