Kad puslīdz apjēdz, kā darbojas tavas smadzenes, paliek bail. Jo funkcijas un mehānismi ir diezgan elementāri, bet spēja tos pārvarēt - tuvu nullei. To neapzinoties bija vieglāk, jo tad šķita, ka katru reiz nonākot pie smadzeņu robežām it kā atsities pret neredzamu sienu, bet tev tomēr paliek cerība, ka kaut kur būs atvērtas durvis. Tagad kāds ieslēdzis gaismu un parādījis, ka durvju nav, ir tikai 4-sienu kaste bez izejas.