Šīs vēlēšanas, šķiet, procentuāli, būs vienas no apmeklētākajām. Spriežu pēc aktivitātēm kaut vai oranžajā portālā: pienāk vēstules, dienasgrāmatās vismaz katrs piektais ieraksts ir saistīts ar vēlēšanām. Viss jau būtu skaisti - jaunatne mostas, kļūst pilsoniski atbildīga, utt. Bet tajā visā tomēr ir manāma skumjā svītriņa - nezinu, kas ir iemesli, bet lielākā daļa man pazīstamo cilvēku izvēlas balsot par kādu partiju, lai balsotu par kaut ko PRET. Izskatās, ka reklāma lieliski strādā arī uz jauniem, teorētiski saprātīgiem cilvēkiem (spriežu pēc savas pieredzes un sev pazīstamiem cilvēkiem). Visizteiktākais un redzamākais piemērs "Balsošu par "Vienotību", jo negribu, lai valsti vada nelatvieši". (viens no šodienas visvairāk pieminētajiemrakstiem manā oranžajā - šis) Gan jau, ka līdzīgi izteicieni arī par PLL, bet šķiet, ka PLL šobrīd vispār, it sevišķi jauniešu vidū, ir iedalīts "nepieminamās partijas" statuss. Kas gan tieši var mainīties, ja mēs turpinām kultivēt naidīgu, sašķeltu sabiedrību, kurā visa ļaunuma sakne ir krievi, homoseksuāļi vai kāda cita minoritāte?! Šeit man jāmet liels akmens tās pašas "Vienotības" dārziņā - tā vietā, lai koncentrētos uz sevis parādīšanu, liela enerģija tiek tērēta sevis salīdzināšanā ar citiem, "ļaunajiem" spēkiem. Manuprāt, priekšvēlēšanu kampaņās būtu jāaizliedz jebkāda veida vienas partijas salīdzināšana ar citām, kur nu vēl konkrēti vārdos saukta.  (Gluži kā pirms daudziem gadiem veļas pulveru reklāmās aizliedza lietot citu pulveru nosaukumus, aizstājot tos ar "cits pulveris" vai "parastais pulveris"). Partija drīkst runāt tikai un vienīgi par sevi un vienīgā salīdzināšana, kas drīkst notikt, ir pašas partijas padarīto darbu salīdzināšana ar iepriekš solīto. Jo tuvāk nāk vēlēšanu diena, jo vairāk "Vienotībai" ir izdevies mani nokaitināt ar savu izteikti "pret-krievisko" nostāju, tāpēc es izdarīšu nepopulāru izvēli atdodot savu balsi par konkrētu mazo partiju, kas, visticamāk saeimā netiks (bet ej nu zin'), tomēr iespējams noticēs, ka kaut ko ietekmēt viņi var un ka sabiedrībā kāds viņus sadzird. Un varbūt pēc viņu piemēra radīsies līdzīgas, atbilstoši laikam domājošas partijas. Šajā gadījumā es balsošu par cerību nākotnē uz pozitīvām izmaiņām. Un es apzinos, ka tas visticamāk neko nemainīs tuvāko 2-4 gadu laikā. Bet tā arī ir viena no LV lielākajām problēmām - esam īstermiņa plānotāji, reizēm škiet, ka LV devīze ir skumji paradoksālā: "dzīvot katru dienu kā pēdējo".