Esam devušies tālāk, bet kā jau rakstīju - tā kā ir mēnesis Portugālē, tad ceļojam ļoti mazos attālumos un paliekam visur vismaz pa trim dienām.
Šobrīd esam Ericeirā, piejūras pilsētiņā 50 km attālumā no Lisabonas. Diemžēl izskatās, ka lai tiktu uz nākamo pieturas punktu - Coimbru, būs jābrauc atpakaļ uz Lisabonu, bet nu - nav tik dārgi, biļete uz Lisabonu pa 5 eiro, tā kā tā arī darīsim. Bet tas tikai 4dien. Vakar un šodien dzīvojamies pa šejieni, rīt aizbrauksim uz netālo pilsētu Sintra, ko mums ieteikuši visi portugāļi ar kuriem mums bijusi darīšana. Tur arī pamatīga mauru pils, par ko M ļoti sainteresējās. Bet nu par to vairāk, kad no turienes atgriezīsimies...

Par vakardienu un šodienu.

Iebraucām Ericeirā vakar ap 2iem, kāds mūsu pajumtnieka draugs atbrauca mums pretī uz autoostu un atveda uz mājām. Var just, ka maza pilsētiņa, jo uzticēšanās pakāpe ļoti augsta - mūsu pajumtnieks, mūs pat ne reizi "dzīvajā" nesaticis, ielaida mūs savā mājā un iedeva savas atslēgas. patīkami pārsteidzoši un jauki. Viņa māja ir pasakaina - īstajā izmērā - ne par lielu, ne par mazu - visās malās budas skulptūras, dažādi nieki no Indijas un Ēģiptes. Arī guļamistaba mums karaliska - ar augsto gultu, skaistiem maziem naktsgaldiņiem. Vakar sēdējām uz āra terasītes pie mājas un spriedām, ka nekad taču nenonāktu šādās mājās ceļojot normālā veidā un paliekot hosteļos. Taisnība gan bija M, ka jāatceras, ka ir bijušas arī naktis, kad paliekam uz ielas (nu, labi, pludmalē), tā kā viss šai dzīvē ir līdzsvarā. Es viennozīmīgi balsoju par kontrastiem, ir interesantāk.
Pašā Ericeirā daudz alternatīvu izklaides iespēju nav, un tā kā mūs neinteresē ēst gliemežus par 40 eiro kilogramā, tad mēs gulšņājam pa pludmali, šodien aizsteidzām līdz drusku attālākiem veikaliem, sapirkāmies ēst, mājās arī paēdām, uztaisījām ko līdzīgu sangrijai un ar dzīvi esam apmierināti. Ārā ir atsākusi spīdēt saule, tāpēc drīz posīsimies uz pludmali. Un rīt jau tad uz Sintru.