Interesanti kā  darbojas cilvēka galva - sēžu uz balkona, strādāju. Pienāk pie miskastēm kāds vīrs un noliek uz maliņas kādu drēbi (šķiet, mēteli). Te pēkšņi no kāda loga trakā uzraudze (lasi - dzīves nogarlaikota pensionāre) bļauj, ka lai tak tās lupatas visas metot miskastē. Vīrietim protams ir  ļoti sakarīgs pretarguments, ka varbūt taču kādam noder. Uz ko viņa atkliedz: "Te tak nav nekāds tirgus".
Es tiešām nesaprotu - vai viņai skauž, ka kādam, kuram diemžēl nekas cits nav atlicis, kā meklēt noderīgas lietas miskastēs, tiks kāds apģērbgabals un ka tas nebūs lieki nosmērēts ar dažādiem pārtikas atkritumiem.
Varbūt viņai skauž, jo pašai nav naudiņas par ko nopirkt ko jaunu/lietotu, bet tik "zemu" jau nu neies nolaisties, lai ietu ņemt to, kas pie miskastēm. (kur reizēm diezgan sakarīgas lietas cilvēki atsāj, zinu kaut pēc tā, ko atstāju tur pati).
Iespējams, viņu satrauc vizuālais skats, bet nu common, lai taču pastāv diennakti - te tā meklētaju satiksme diezgan bieža un, ja neviens nesavāc, tad sētniece nākamajā dienā tāpat izmet.

Bet visticamāk viņa vienkārši pat neaizdomājas par iemesliem vai saviem spriedumiem, jo savu spēju patstāvīgi domāt jau sen kā ieslēgusi dziļākajā sevis kambarī, lai tak netraucē dzīvot "skaisti" reglamentētu dzīvi, kurā tev visu pateiks priekšā.