Iziet ārā bija šodienas labākā doma - kaut uz nelielu brīdi, jo iesnas mani spiež pie zemes, bet tik un tā. Ārs šodien tik skaists un manī laikam tik daudz ķīmijas, ka bez jebkādām apreibinošām vielām, viss rādījās košs, dziļš un burvīgs. Un palīdzēja izklaidēt aizvainojumu un piktumu, par to, ka pat nelāgi jūtoties no manis pieprasa cīnīties ar savu egoismu un niķiem. Slimošanas reizēs vienīgā lieta ar ko gribas un ir spēks cīnīties ir pati slimošana, ne vēl kaut kādi savi skeleti.

Otrā lieta - meiteņu ballītes ir foršas ar to vien, ka tā tev nebūs tāda pasēdēšana ar čipšu paku un alus pudeli. Izrādās vienā galā jau top pankūkas, citā salāti utt. Ir mums, sieviešcilvēkiem visādi trūkumi, bet nu par šito vien mūs ir jāmīl. :)

Nu man tik atliek sevi dabūt uz puslīdzstabilām kājām, savākt pa dzīvokli izmētātos papīrkabatlakatiņus un aiziet jautri pasēdēt.