Tāda sajūta it kā augšas palaiduši pie šprices kādu praktikantu, kurš pagaidām spēlējas tikai ar 2 diametrāli pretējām podziņām  attiecībā uz manu pašsajūtu - viena ir absolūta laimība un prieciņš un otra ir pasaulē šausmīgākā neoma un burkšķis. Trakākais tas, ka pēdējo 2 nedēļu laikā praktikantiņš ietur absolūti precīzu ritmu - viena labu laba diena, viena šausmu šausmīga. Tas ļoti, ļoti nogurdina.