Man laikam ir piemeties kāds ļoti dīvains apkārt klīstošā vīrusa paveids - viss ir kārtībā, izņemot acis - sāp tā ka traks un sarkanas tā, it kā nebūtu gulējusi dienas trīs. Bet vismaz esmu dabūjusi latviešu valodu savā darba kompī un nav vairs jāmoka latviešu valoda ar visādiem "nj" , "aa" un "gj".

Tas ārprāta izmisums un bezizejas sajūta, kas šodien pārņēma, bija savā ziņā svētīgs, jo - es beidzot piesēdos un uzrakstīju reklāmvēstuli savai tulkotajai grāmatai un šīs nedēļas laikā to izsūtīšu visām iespējamām izdevniecībām. Vismaz tad būs mierīga sirdsapziņa, ka attiecībā uz šo lietu ir darīts viss iespējamais jeb kā saka prātīga paruna - labāk nožēlot izdarīto nekā neizdarīto. Un kas zin' - varbūt i nebūs jānožēlo.