kāda gan tur doma par aizstāvību, ja priekšzobs sāp tā, ka liekas, to kāds ar stangām visu laiku rauj ārā. kāda gan tur aizstāvība, ja vienīgais par ko varu domāt ir - ka tik nebūtu tas priekšzobs jārauj ārā.

Darbu aizstāvēju, pie zobārsta aizbraucu, no lielas naudas summas šķīros (tā gan tiks kompensēta no mīļa tēta puses), aizbraucu atpakaļ uz akadēmiju, noklausījos dažas skaistas aizstāvēšanas un vienu šaušalīgu, sagaidīju 9nieku un braucu mājās. Tagad trakoti gribas ēst un māc bailes, ka tad, kad pilnībā izies narkoze, zobi var atsākt sāpēt. a garastāvoklis tāds mierrāmiņš. nav nekāda pacilājoša, aurojoša prieka, bet ir labi labiņi.