Šodiena man izvērtās par labestības un izpalīdzības dienu. No rīta vēl pukojos par visiem pienākumiem, kas jāpaveic, bet tagad ir labi padarīta darba sajūta. Mammai tiks nogādāta grāmata, tantes kopētavā sakopēja visu, ko viņām vajadzēja, mani "skolnieki" Andris un Iveta bij' tik jauki, ka aiztraucās uz skolu pakaļ bērnu anotācijām par manu tulkoto grāmatu, jo skolotāja bij' to aizmirsusi nodot viņu meitai.
Un es sēdēju autobusā un lasīju bērnu atsauksmes un smaidīju vienā smaidīšanā:
Re, kur daži citāti:

( ... tālāk ... )

Uf, tikko beidzu sarunu ar BAK darba vadītāju. Pusstunda. Bet forši - pa lielam viss kārtībā. un tagad ir apņēmība visu vajadzīgo salabot un uzrakstīt neuzrakstīto.