Protams, ka tieši tad, kad man beidzot ir jāiespringst saistībā ar BD un es esmu nolēmusi visur staipīt laptopi, tam notiek šmucīte un nestrādā klaviatūra. Es nevainoju nevienu, bet laikam būs jāievieš likums atvērtus dzērientraukus vienuviet ar datoru neturēt. būs jāsagādā tās bērnu krūzītes, kurām pat apgāžoties nekas netek ārā.
braukšu šodien pie brāļa un vedīšu slimnieku līdz. cerēsim ka taps izveseļots. ai, ai - liekas, ka tiem tur augšā ir zobs uz mani. allažiņ kā ir brīvs brīdis rakstīšanai, kaut kas atgadās. tā bija pagājušajā nedēļā, kad aizmirsu atslēgas dzīvoklī un man nācās mīties uz Miera ielu. Tā bija vēl kaut kad, es tikai tagad neatceros kad.
viss, nospļaujos, parādu mēli tām augšām un rakstu.

es tagad ātri, ātri pačīkstēšu par to, kā viss slīd no rokām, par to, kā es vienmēr visu sāku darīt pēdējā brīdī, utt. un tad es saņemšos un darīšu, darīšu un vēlreiz darīšu un visu tāpat izdarīšu laikā. vienmēr taču izdaru. šoreiz NEDRĪKST būt izņēmums.