Ā, voķ, piemirsu - es gribētu lai arvien vairāk cilvēku iedomātos, ka viņiem vajag apgūt dāņu valodu un izvēlētos to darīt pie manis. Tas nu ir pierādījies praksē - man tā mācīšana dod neizsakāmu pozitīvu lādiņu. Ar nosacījumu gan, ka tie, kam mācu, to paši grib un tas nenotiek piespiedu kārtā. šī iemesla dēļ es diez vai varētu strādāt skolā. Kā man teica viena traki jauka meitene, kas tagad manā vecajā skolā vada zēnu un meiteņu korus - es tā negribēju kļūt par to učeni kas bļauj. Un re - apstākļi līdz tam arī noveduši. Bet šitā kā tagad - cik rītus nav bijis tā - ai, varētu šodien kaut ko nosimulēt un neaizbraukt pie viņiem, bet , vienmēr atpakaļceļā smaidu kā saulīte un eju palekdamās.